“Mēs nesaprotam to, ka zāļu ražotāja izmaksas ir vienas un tās pašas, bet Lietuvā medikamenti migrēnas pacientiem ir trīs reizes lētāki. Ļoti daudz migrēnisti brauc uz Lietuvu, jo tur var bez receptes šīs zāles nopirkt daudz lētāk,” tā uzsver Galvas sāpju pacientu biedrības vadītāja Karīna Zaņģe.
Latvijā katrs desmitais cilvēks sirgst ar migrēnu. Tā ir hroniska slimība, kam raksturīgas lēkmjveida galvassāpes, visbiežāk vienpusējas, ar vidēji vai stipri izteiktām sāpju epizodēm, kuras bieži pavada sensori, motori vai vizuāli traucējumi, kas tiek saukti par auru. Migrēnas un citu galvassāpju diagnostiskie kritēriji ir precīzi definēti Starptautiskajā galvassāpju klasifikācijā.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, migrēnas izplatība pasaulē ir 10% iedzīvotāju un ir aprēķināts, ka darba devējiem Eiropā galvassāpes izmaksā 113 miljardus eur gadā un migrēna vien rada 50 miljardu eur zaudējumus. Ja Baltijas valstīs medikamenti, kas palīdz cīnīties ar migrēnas simptomiem ir pieejami jebkuram pacientam, tad Latvijā vienas un tās pašas, viena ražotāja zāles maksā trīs reizes dārgāk nekā Lietuvā.
Portāls “LA.LV” par šo tematu sarunājās ar Karīnu Zaņģi. Hroniskas migrēnas pacienti, kura palīdz citiem cilvēkiem ar galvas sāpēm. Galvassāpes ir tās, kurām “migrēnas” cilvēki pakārto savu ikdienu. Tās ietekmē darbu un attiecības ar tuviniekiem un sabiedrību kopumā. Tāda ir arī Karīna, kura par spīti saslimšanas radītajam diskomfortam 23 dienas mēnesī, vada Galvas sāpju pacientu biedrību (www.galvai.lv).
“Mana profesija ir banku speciālists, bet es ļoti nomocījos ar to, ka lēkmju laikā es nespēju apkalpot klientus. Tās domas par to vispār nav. Ir tā, ka tu iedzer zāles un tev jābūt klusā telpā, lai tas iedarbotos. Tas laiks ir vismaz stundas divas. Un, iedomājamies bankas filiāli, pie apkalpošanas lodziņiem. Tu pilnīgi nekā nevari. Man bija tā, ka tas ir katru dienu un tu tās sāpes paciet un ej tālāk. Tas tāds sasprindzinājums, stress ļoti liels,” viņa pastāstīja
Latvijā darba nespējas lapu neviens nedod, ja tu vienkārši piezvanīsi ģimenes ārstei un pateiksi, ka tev sāp galva. Tas nav pamatojums. Ko man pašai tagad rekomendēja, es biju iesniegusi uz invaliditāti VDEĀK (red. – Valsts darbspēju ekspertīzes ārstu komisija), lai izskatītu savas dzīves iespējas un kvalitāti, jo es pati strādāt ar klientiem vairs nevaru.
“Man migrēna ir iespaidojusi visu dzīvi. Gan attiecības ar pārējiem, attiecības ar tuviniekiem. Tas ir diezgan smagi migrēnas pacientiem, jo mēs lielākoties esam vieni paši. Biedrības mērķis bija tāds, ka es izveidoju sociālajos medijos grupas, kurās mēs paši ikdienā dalāmies. Kas ir svarīgi, ka šie cilvēki nejūtās vieni,” teica Zaņģe.
Viņa stāsta, ka lēkjmveida galvassāpes viņu sākušas vajāt jau septiņu gadu vecumā. Turklāt, lai noteiktu cēloni bija nepieciešami gadi.
“Divdesmit trīs gadus es biju bez diagnozes. Migrēnai ir dažādi paveidi. Ir arī no smakām, kad nāk slikta dūša, caureja, miegainība, samaņas zaudējumi, nervu notirpība, melns gar acīm, dažādas figūras acīs, kuras sauc par “auru”, kas ir priekštvēstnesis visām sāpēm. Migrēnas slimnieki mūsdienu sabiedrībā ir pedanti, darbaholiķi, ļoti emocionāli cilvēki. Tās pārsvarā ir sievietes. Saslimšana var sākties pirms bērnu vai pēc bērnu dzimšanas,” sacīja Zaņģe.
Pastāv arī hormonālā migrēna, kas sākas divas, trīs dienas pirms menstruācijām. Migrēna viedojas pateicoties asinsvadu spazmām galvā. “Citiem paliek labāk, ja ir adrenalīns. Ja ir ļoti aktīva asinsrite. Manā gadījumā tās ir vēsas lietas. Es uzsāku aukstās dušas, ziemas peldēšanu, lai man tas samazinātos, lai man nav tās nenormālās spazmas, tāda ļoti aktīva tā asinsrite,” tā portālam LA.LV pastāstīja Zaņģe.
Karīna platformā “Youtube” un citos sociālajos tīklos veido atklātas sarunas ar cilvēkiem, kuru ikdiena ir migrēna. Atspoguļo problēmas, jo migrēnas pacients nespēj pilnvērtīgi strādāt. Turklāt, slimība šos cilvēkus padara gluži vientuļus. Karīna, lai arī ir simpātiska, jauna sieviete, savu ikdienu pavada kopā ar suni – zelta retvīveru Amoru Tobiasu.
Jaunā sieviete portālam LA.LV stāsta, ka migrēna mēnesī viņai izmaksājot 500 eiro. Tik maksā zāles, peldēšana, speciālistu apmeklējumi. Tajā pat laikā galvas sāpes ir tās, kas liedz viņai strādāt profesijā. Turklāt, lai arī ar migrēnu Latvijā slimo katrs 10 cilvēks, valsts zāles, kas palīdzētu šiem pacientiem, nekompensē.
“Migrēnas pacientiem nepalīdz tradicionālie pretsāpju līdzekļi, bet gan tādas zāles, kā piemēram “Calvinia”, “Cinie”, kuras iepakojumā ir trīs tabletes un Latvijā tās maksā apmēram 32 eiro. Mēs nesaprotam to, ka zāļu ražotāja izmaksas ir vienas un tās pašas, bet Lietuvā šie te medikamenti ir trīs reizes lētāki. Ļoti daudz migrēnisti brauc uz Lietuvu, jo tur var bez receptes šīs zāles nopirkt daudz lētāk,” uzsvēra Zaņģe.
“Tas pats neirologs. Mums tagad rinda ir līdz decembrim. Ja cilvēkam akūti sāp galva…tik cik man un, ja pie ārsta rindā jāgaida četri mēneši… Privātpraksē konsultācija izmaksā vidēji 50 eiro, kas ilgst no 15 līdz 30 minūtēm. Tas ārsts jau arī nespēj saprast tik īsā laikā, no kā tas veidojās, jo tev taču ir savs dzīves ritms apkārt, vai tā ir iedzimtība,” viņa zināja teikt.
Patlaban Karīna ir uzrunājusi Latvijas bilbliotēkas, lai tiktos ar cilvēkiem, kurus nomoka galvas sāpes un dalītos pieredzē. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur šos pacientus respektē un ir parūpējušies par medikamentu pieejamību, Latvijā līdz šim par šo problēmu domāts īsti netiek.