Parasti migrēnas lēkmes cilvēku piemeklē vidēji reizi mēnesī, taču Karīna sirgst ar hronisko migrēnu, kas nozīmē lēkmi katru otro dienu. Slimības pirmās pazīmes sākās jau skolas vecumā un, ja citi bērni pēc stundām devās izklaidēties, viņai vienīgais mērķis bija nonākt mājās un paslēpties no sāpēm.
“Man bija blakus blaknes ar vemšanu, caureju. Tās sajūta ir, ka tu vēlies rāpot pa zemi, aukstas vietas, būt tuvāk sienām un vienkārši gulēt.”
Karīna ar migrēnu cenšas sadzīvot jau 15 gadus, bet ceļš līdz diagnozei prasīja 10 no tiem. Ārsti deva neskaitāmus nosūtījumus uz magnētiskajām rezonansēm un sirds izmeklējumiem, bet viss tika norakstīts uz pusaudža vecumu un satraukumiem skolā.
“Šī diagnoze man tika uzstādīta pirms pieciem gadiem. Braucot uz darbu, man palika slikti. Es uz perona nokritu un man izsauca ātro palīdzību. Tukumā mani aizveda pie algologa Borina un šis bija tas cilvēks, kas mani beidzot veda uz diagnozes ceļa.”
Ar gadiem ilgu atbilžu meklēšanu, neskaitāmām konsultācijām pie visdažādākajiem speciālistiem un pat nosodījumu no mediķu puses ir nācies saskarties vairākiem migrēnas pacientiem, kuri TV3 ziņām dalījās ar savu pieredzi.
“Ģimenes ārsts rakstīja nosūtījumus gan uz datortomogrāfiju, gan pie acu ārsta, gan uz elektroencefalogrāfiju, gan pie fizioterapeita, gan neirologa u.c. Daži no tiem atrada kādu minimālu novirzi no normas, daži uzskatīja, ka izliekos, jo nekā tāda nav. Emocionāli visgrūtākā bija vizīte pie neirologa, kur tiku nolamāta.”
“Gāju pie vairākiem neirologiem. Bija pat tādi ārsti, kas noliedza, ka man var būt migrēna, kad pajautāju par tādu iespējamību. Jo migrēnas sāpes esot vienpusējas, bet man sāpēja abās pusēs. Pēc 11.gadiem beidzot satiku neiroloģi, kura uzreiz pēc sarunas noteica, ka man ir migrēna,” dalījies vēl kāds migrēnas slimnieks.
“Lēkmes sākās 14 gadu vecumā 1986. gads… Tiku sūtīta pie neirologiem un diagnoze viena… eksāmeni tuvojas, stresi. Turpināju sadzīvot daudzus gadus ļoti lielās mokās, pati atrodot zāles un pazīmes, kad sāksies tās sāpes līdz 2019. gadā pēc piecu dienu neizturamām sāpēm izsaucu ātro palīdzību. Slimnīcā beidzot saņēmu diagnozi – migrēna,” ar savu stāstu dalījusies vēl kāda paciente.
Neirologi pacientu stāstus neapšauba. Lai gan pēdējos gadus situācija sāk uzlaboties, nereti mediķiem trūkst zināšanu migrēnas atpazīšanā tādēļ, ka ilgus gadus šī slimība sabiedrība nav uztverta pietiekami nopietni.
“Migrēna ir tā slimība, kurai mēs nevaram atrast kādas vizuālas attēla diagnostikā izmaiņas, vai asins analīzēs nevaram noteikt kādas analīzes, kas apstiprina šo diagnozi. To nosaka tikai pēc klīniskiem simptomiem.”
“Bieži vien, lai izslēgtu citu slimību, tiek izmantoti papildus izmeklējumi, jo tā ir bieža sūdzība daudzu pacientu vidū. Bieži vien ārstam pietrūkst laika sarunai. Migrēna ir klīniska diagnoze un to uzstāda pēc sarunas ar pacientu un viņa apskates,” stāsta neiroloģe Līga Mekša.
Mediķes aicina sabiedrību nopietni attiekties pret migrēnas diagnozi, jo galvassāpes pavadošie simptomi ir visgrūtākie – cilvēkam var būt ne tikai vemšana vai caureja, bet var iestāties arī īslaicīga paralīze, runas problēmas un citas blaknes. Šī iemesla dēļ neirologi uzsver arī pareizas ārstēšanas nozīmi, jo parastās pretsāpju zāles migrēnas gadījumā nepalīdz.
Galvassāpju pacientu biedrība sāvākusi vairāk nekā 10 000 parakstu, lai panāktu, ka migrēnas zāles iekļauj kompensējamo medikamentu sarakstā. Ja zāles, kas jādzer lēkmju laikā, izmaksā ap 30 eiro pie vienas lēkmes, tad ir vēl profilaktiskās terapijas, lai no lēkmēm izvairītos. Piemēram, onobotulīna injekcijas izmaksā 500 eiro.
“Ja medikaments ir dārgs, tad pacients, visticamāk, kavēsies to lietot, mēģinās taupīt citai reizei. Bieži vien šīs terapijas ir jākombinē. Vieni 500 eiro, plus 400 katru mēnesi, plus vēl tabletes lēkmes laikā un varbūt fonā vēl kādi citi medikamenti,” atzīst neiroloģe Līga Mekša.
Lasi vēl:
- Latvijā ar migrēnu sirgst 11,4% iedzīvotāju; aicina neslēpt slimošanas faktu
- Latvijā migrēna skar teju desmito daļu; rīko Latvijā pirmo tiešsaistes migrēnas forumu
“Patlaban man izdevumi tikai uz zālēm ir 350 eiro. Ja man būtu vismaz kompensējamās, tas būtu uz pusi lētāk un es pie katras lēkmes šo zāli varētu iedzert,” atzīst migrēnas paciente Karīna Zaņģe.
Jautājumu par migrēnas zāļu iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā, parlaments jau nodevis izskatīšanai Sociālo lietu komitejā, kura sola par to lemt tuvāko nedēļu laikā.
Avots:
Lasīt vairāk
Parādīt vēl
Atskaites ziņojums no Nacionālās Veselības Dienesta
Sazvanoties uzzināju, ka migrēna ar diagnozes kodu G43 ir apstiprināta un tiks iekļauta 2024.gada kompensējamo zāļu sarakstā. Summas un piešķirto finansējumu diemžēl šādu informāciju Aģentūra nesniedz.
Parādīt vēl
Pieci populārākie mīti par migrēnu
Mūsdienu augsta stresa līmeņa apstākļos migrēna ir ļoti izplatīta saslimšana, kurai ne vienmēr tiek pievērsta nepieciešamā uzmanība. Turklāt sabiedrībā arvien pastāv dažādi mīti par šo saslimšanu.