Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība - Aktualitātes

Teju miljards cilvēku jeb katrs septītais pasaules iedzīvotājs slimo ar migrēnu. Lai arī migrēna ir īslaicīgi un pārejoši veselības traucējumi un lēkmju starplaikos cilvēks ir pilnīgi vesels, ir izpētīts, ka migrēna ierindojas 3. vietā kā iemesls slimības izraisītai darba nespējai. EUROLIGHT projekta ietvaros 2009. gadā aprēķināts, ka darba devējiem Eiropā galvassāpes izmaksā 113 miljardus EUR gadā un migrēna vien rada 50 miljardu EUR zaudējumus. Kā no šiem zaudējumiem izvairīties un cik liela darba devēja iesaiste darbinieku veselības stāvoklī ir nepieciešama, skaidro Vivendi Galvassāpju centra neiroloģe, algoloģe Linda Zvaune.

Kādi ir izplatītākie migrēnas simptomi, un kā šī slimība ietekmē cilvēka darbu?

Migrēna ir izplatīta neiroloģiska slimība, kuras lēkmes var ilgt no 4 līdz 72 stundām, - stipras galvassāpes pavada miegainība, pastiprināta jutība pret gaismu, trokšņiem un smaržu, slikta dūša, reizēm pat vemšana. Migrēnas simptomi var būt ļoti nepatīkami un ievērojami ierobežot darbaspēju un ikdienas aktivitātes. Katram tā var izpausties atšķirīgi – pēkšņi un negaidīti vai pakāpeniski saasinoties migrēnas priekšvēstnešiem (apetītes un miega izmaiņas, pastiprināta jutība pret trokšņiem un gaismu, grūtības koncentrēties, u.c.). Arī lēkmju biežums katram ir atšķirīgs, no pāris lēkmēm gadā līdz vairākām lēkmēm katru nedēļu. Lielākā riska grupa ir tieši cilvēki aktīvajā vecumā - no 20 līdz 50 gadiem.

Joprojām sabiedrībā nav pilnīgas izpratnes par migrēnu, un valda dažādi mīti. Bieži vien cilvēki ar migrēnai raksturīgajām galvassāpēm un jau pieminētajiem pavadošajiem simptomiem pie ārsta vēršas novēloti un nezina, ka ir efektīvas metodes, kā migrēnu kontrolēt un padarīt lēkmes vieglākas un retākas – tas liecina par informētības trūkumu.

Kā savā darbā visvairāk to izjūtat? Kā varētu veicināt cilvēku izpratni par migrēnu?

Manuprāt, attieksmes jautājums ir svarīgākais. Itin bieži saskaros ar situācijām, kad pacienti ar klasiskiem migrēnas simptomiem vairāku gadu garumā lieto nepiemērotus pretsāpju medikamentus, cieš sāpes un pārējos nepatīkamos simptomus. Cilvēki pat nezina, ka tā ir migrēna, jo netiek veiktas regulāras ārstu pārbaudes. Informētības palielināšanai aicinātu atbildīgāk izturēties pret savu veselību, neignorējot galvassāpes, un laikus doties pie ārsta.

Nereti migrēnas pacienti noslēdzas no apkārtējiem – darba devējiem, darba kolēģiem, pat draugiem un ģimenes locekļiem, jo nav pieņemts runāt par savām slimībām. Bet ir svarīgi šo problēmu aktualizēt, līdzcilvēkiem ir jāzina, kā tas ir – dzīvot ar migrēnu, un to ne vienmēr varam izstāstīt mēs, ārsti, vislabāk to var izdarīt paši pacienti.

Veidi, kā veicināt cilvēku izpratni par migrēnu, ir dažādi. Vairākās Eiropas valstīs, arī citviet pasaulē ir galvassāpju pacientu organizācijas, kas organizē sociālās kampaņas, uztur dialogu ar ārstiem, palīdz aizstāvēt pacientu tiesības. Ir cilvēki, kas cieš no migrēnas un ar savu pieredzi dalās caur blogiem, grāmatām, mākslu un citiem pašizpausmes veidiem.

Pēc Jūsu novērojumiem, kāda ir pašreizējā darba devēju attieksme pret darbinieku ārstu apmeklējumiem?

Rakstījusi zīmi vai izsniegusi slimības lapu par ārsta apmeklējumu esmu tikai retu reizi. Bet šeit es gribētu piebilst, ka migrēnas pacienti mēdz stāstīt, ka, neskatoties uz izteikto diskomfortu migrēnas lēkmes laikā, viņi turpina strādāt. Šīs situācijas veidojas cilvēku nedrošības dēļ, minot, ka „darba devējs nesapratīs” un „es nevaru atļauties slimot”. Protams, šādā gadījumā darba produktivitāte ir zema. Šeit atkal jāpiemin attieksme pret savu veselību un darbu. Nereti cilvēki pret darbu izturas atbildīgāk nekā pret savu veselības stāvokli.

Jāņem vērā, ka pastāv arī profesijas izvēli ierobežojoši faktori, jo ir darbavietas, kas migrēnas pacientam nav piemērotas un kurās migrēnu var provocēt darba apstākļi, piemēram, trokšņaina vide, karstums vai temperatūras svārstības, nakts maiņu darbs un citi individuāli faktori. Šajā gadījumā var runāt ne tikai par darba devēja, bet arī par paša darbinieka atbildību.

Kā Jūsu skatījumā pēdējos gados augusi uzņēmumu un iestāžu attieksme pret nodarbināto veselības stāvokli? Cik lielu lomu ieņem darba devēju iniciatīva un iesaiste darbinieku veselības stāvoklī?

Ir gana daudz pozitīvo piemēru, kur redzamas rūpes par darbinieku veselību un drošību, ne tikai pildot obligātās arodveselības prasības, bet arī veicinot veselīgus ieradumus darbavietā un organizējot izglītojošus, praktiskus seminārus darbiniekiem. Arī darbinieku veselības apdrošināšana parāda darba devēja attieksmi. Diemžēl ir arī darbavietas, kur netiek ievēroti elementāri drošības un ergonomikas principi, kā arī ir darba devēji, kas neuzklausa darbinieku sūdzības par neatbilstošiem, pat kaitīgiem darba apstākļiem.

Uzskatu, ka katrs pats ir atbildīgs par savu veselību, bet darba devējam viennozīmīgi ir liela ietekme. Darba devējam ir jāveido darba vide, kurā ir patīkami un ērti strādāt – no vienkāršiem ergonomikas principiem, gaisa kvalitātes, pareiza apgaismojuma, atpūtas zonām u.c. līdz pat videi uzņēmumā – pozitīvai darba atmosfērai, savstarpējai komunikācijai, skaidriem darba uzdevumiem, kopīgiem kolektīva pasākumiem.

Kāpēc darba devējiem būtu svarīgi izturēties pret diagnozi – migrēna – nopietni? Kāda iesaiste būtu nepieciešama no viņu puses?

Darba devējiem tas ir svarīgi, jo šīs slimības ietvaros samazinās cilvēka spēju kapacitāte, tiek ietekmēta darba kvalitāte un produktivitāte, līdz ar to var rasties zaudējumi arī pašiem darba devējiem. Mūsdienās gan darba devēji kļūst aizvien atvērtāki un arvien biežāki ir gadījumi, kad tiek piedāvātas elastīgas darba stundas, mainīga darbavieta (piedāvājot strādāt arī no mājām), uzdevumu rotācija (lai izvairītos no vienveidīgām piespiedu pozām, kustībām). Tāpat darba devējam vajadzētu mudināt meklēt speciālistu palīdzību un būt pretimnākošam darbinieku vizītēm pie ārsta, ja nepieciešams – arī darba laikā. Būtiska arī kopēja atsaucība pret ikdienas situācijām - pēkšņa migrēnas lēkme var izjaukt darba tikšanos, sapulces, var tikt pieļautas kļūdas, neievēroti darba termiņi u.c.