Galvassāpes ir viena no izplatītākajām ikdienas problēmām, tās ir sastopamas aptuveni 50% no visiem pasaules iedzīvotājiem.1 Galvassāpes var radīt ievērojamas izmaiņas cilvēka dzīves kvalitātē, kas visbiežāk izpaužas kā darbaspēju samazināšanās, brīvā laika pavadīšanas ierobežojumi un kopējā veselības stāvokļa pasliktināšanās, kā arī sarežģījumu rašanās attiecībās ar tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.
Galvassāpes iedala divās grupās:
1. Primārās galvassāpes, kad sāpes pašas par sevi ir slimība un šo sāpju izcelsme nav saistīta ar citām saslimšanām;
2. Sekundārās galvassāpes, kad sāpes ir kādas citas nopietnas saslimšanas simptoms.
Primārās galvassāpes
Pie primārām galvassāpēm tiek pieskaitīta migrēna, saspringuma (tenzijas) galvassāpes un medikamentu atkarīgas galvassāpes. No šiem trim galvassāpju veidiem visbiežāk sastopamās ir migrēnas un saspringuma tipa galvassāpes.
Migrēnai ir raksturīgas izteikti mokošas galvassāpju lēkmes, kas var ilgt no 4 līdz 72 stundām. Sāpes var būt vienā vai abās galvas pusēs, tās mēdz pastiprināties (pat niecīgas fiziskas piepūles laikā) un kļūt pulsējošas, izraisot nelabumu vai pat vemšanu.
Migrēnas pacientiem ir izteikta jutība pret gaismu, smaržu un trokšņiem. Lēkmes laikā cilvēks var piedzīvot četras fāzes – priekšvēstneši jeb prodroma stadija, aura, galvassāpes un posms pēc migrēnas lēkmes jeb postdroma stadija. Tomēr ne vienmēr visi cilvēki izjutīs visas četras fāzes. Migrēna, atsaucoties uz Pasaules Veselības Organizācijas ikgadējo pētījumu par Globālo slimības izraisīto slogu, ieņem trešo vietu visā pasaulē, respektīvi, ir trešais slimības nespēju izraisošais iemesls darbspējīgo cilvēku vidū.
Pasaulē gandrīz katrs septītais cilvēks cieš no migrēnas 2. Savukārt saspringuma tipa galvassāpes nereti rodas pārslodzes, stresa un noguruma rezultātā, tomēr tās var veicināt ne tikai emocionālie, bet arī fiziskie faktori kā, piemēram, redzes pārpūle, ilgstoša sēdēšana vienā pozā, muskuļu savilkums, fiziska pārslodze, nepareiza stāja u.tml.
Šīm galvassāpēm raksturīgas spiedošas, velkošas, trulas, vieglas vai vidējas intensitātes sāpes, kas norit vai nu epizodiski, vai arī hroniski, no dažām stundām līdz pat vairākām dienām. Salīdzinot ar migrēnu, saspringuma tipa galvassāpes ir ar mazāku intensitāti un nepastiprinās fizisko aktivitāšu laikā.
Šeit var uzzināt vairāk par galvassāpēm:
https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/headache-disorders
Sekundārās galvassāpes
Sekundāro galvassāpju gadījumā galva sāp dažādu slimību, organisku izmaiņu vai ķīmisku vielu iedarbības dēļ. Tās var būt dzīvībai bīstamākas nekā primārās galvassāpes, tāpēc ir svarīgi noskaidrot to cēloni pēc iespējas ātrāk, vēršoties pie medicīniskā personāla.
Visbiežāk sekundārās galvassāpes rodas:
- galvas traumu dēļ (arī senākas traumas var pēkšņi izraisīt galvassāpes);
- zobu, ausu, acu, deguna blakusdobumu un citu galvas orgānu saslimšanu dēļ;
- infekciju saslimšanu dēļ;
- vielmaiņu traucējumu dēļ;
- sirds un asinsvadu slimību dēļ;
- asinsspiediena svārstību dēļ;
- trīszaru nerva iekaisuma dēļ;
- pēc alkohola lietošanas u.c.
Galvassāpju ārstēšanas iespējas
Galvassāpju ārstēšana ir atkarīga no galvassāpju veida un rašanās iemesla. Vislabāk galvassāpju gadījumā var palīdzēt galvassāpju speciālists – algologs vai neirologs. Speciālists iedziļināsies pacienta anamnēzē un centīsies noteikt precīzu diagnozi.
Atkarībā no uzstādītās diagnozes, tiks izstrādāts piemērotākais ārstēšanās plāns, kas var ietvert medikamentozo vai/un nemedikamentozo terapiju (piemēram, psihoterapiju, fizioterapiju, uztura speciālista konsultācijas u.c.). Par pieejamiem galvassāpju speciālistiem varat uzzināt šeit.